Publicēja: Jānis Ozoliņš | 07/02/2011

Men’s Suits

“If they want to see me, here I am. If they want to see my clothes, open my closet and show them my suits.”
– Albert Einstein

Wearing a suit, no matter how infrequently your life may require it, always seems to beg the question: Who could be responsible for creating something so torturous? The combination of a trouser, jacket, possibly a vest, and traditionally a suffocating necktie is enough to make you feel like you’re being carted off to an asylum in a straitjacket. Indeed, there are days when it does feel just plain crazy to be forced to wear such an irritating invention. Ironically, men’s suits were created for comfort. They represent a 17th century departure from the elaborate, jewel-adorned formal wear that men traditionally wore during the Victorian Era. In the subsequent Regency Period of the early 1800s, British sartorial sovereign extraordinaire Beau Brummell is credited with establishing a men’s suit with a necktie as the standard for smart dressing.

Since then, the suit has followed a variety of evolutionary paths with many (thankfully) ending in at least near-extinction. The nudie suit, an embroidered, rhinestone-covered creation a la Elvis Presley in his latter Vegas years, is a good example of just how bad a suit can get. While trends change over time, all suits should be considered in terms of the cut, button closure, lapels, and venting of the jacket.

The cut refers to the basic silhouette of the suit. The two mrimary cuts are double-breasted, where the jacket overlaps wheq buttoned, and single-breasted, where both sides of the jacket meet at the front. Six buttons are most common for double-breasted suits, and single-breasted suits can come with as few as one button and up to as many as six buttons for zoot suits that were popular during the 1930s and 1940s. Lapels are either notched (pointed at a downward angle), peak (pointed at an upward angle) or shawl (a continuous curve). There are also less common collars such as the Mandarin, which stands up and rose to fame in the eponymous Nehru suit care of India’s prime minister during the 1950s and 1960s. The last major element of a jacket is the vents. They are the slits on the bottom rear of the jacket, and there may be two at each side, one in the center or none at all. Suit trousers are far less complicated, and should simply be considered for their leg width, pleating and cuffs.

 

Advertisements
Publicēja: Jānis Ozoliņš | 06/11/2010

Aktualitātes vīriešu pulksteņu modes tendencēs

Līdzīgi kā sievietēm rotas, tā vīriešiem pulksteņi parāda labu gaumi, demonstrē stilu un dažkārt arī statusu. Pulkstenis ir praktisks un vīrišķīgs aksesuārs, tādēļ tas ir laba dāvana vīrietim.

Iegādājoties pulksteni, svarīgākais ir noskaidrot vai izlemt, kas tā nēsātājam ir būtisks – praktiska vai vizuāla nepieciešamība. Ja tas būs stila aksesuārs, var eksperimentēt ar neierastiem vizuāliem risinājumiem. Tāpat arī, ja vīrietis iecienījis klasisku vai sportisku stilu, ja viņš ir biznesmenis vai azartisks piedzīvojumu meklētājs – tam jāpielāgo arī pulksteņa vizuālais stils.

Izskats, kvalitāte, cena, izvēlētais brends un atbilstība individuālajai gaumei, modes tendencēm – tie ir galvenie kritēriji, ar kuriem saskaņoties džentlmeņa pulksteņa izvēlē.

Vīriešu rokas pulksteņu modes tendences

1.tendence: Pulkstenis šokolādes cepuma lielumā. Pirms pieciem gadiem Officine Panerai radīja pirmo milzīgo pulksteni kā trendu, kas iemieso modes tendenci vēl tagad. Šiem pulksteņiem raksturīgi, ka līdzās lielajai ciparnīcai ir vēl arī kāda mazāka, ovāla vai kvadrātveida.

2.tendence: Zelts rožu krāsā. Metālam ir augstākā pulkstenim pievienotā vērtība. Kādu brīdi aktuāls bija platīns un baltais zelts, taču tagad topā ir zelts ar vieglu laša vai rožu krāsas toni, kas manāms niansē vai tikko jaušamā pasteļtonī.

3.tendence: Digitālais pulkstenis. Digitālie pulksteņi jau no laikiem, kad tie ienāca tirgū, raisa asociācijas ar nekvalitatīviem Ķīnas ražotājiem, bet laiki mainās un tagad labs digitālais pulkstenis stila lauciņā it nemaz neatpaliek no mehāniskā.

4.tendence: Ekstra liels ciparnīcas rādītājs. Aci piesaistoša ciparnīca tagad ir populāra tendence – A.Lange & Sohne pulksteņu ražotāji pat pamanījušies laika rādītājstabiņā iestrādāt savu logo.

5.tendence: Gumijas ietvars. Kad 1980. gadā Hublot radīja zelta pulksteni ar gumijas ietvaru, tas netika uzņemts ar atsaucību. Lai vai kā, tagad tā ir svaigākā aktualitāte (tai skaitā arī gumijai līdzīgi materiāli).

6.tendence: Ģeometriskas formas un futūrisms. Pulksteņu mode atkal ir mazliet atkāpusies no klasiski praktiskās, apaļās formas, un pievērsusies arī arkveida, ģeometrisku figūru vai nesimetriskās formām. Šis trends ir atgriezies no 1996. gada, kad Cartier radīja kvadrātveida pulksteni “Tank Francaise”, kurš ir viens no populārākajiem šī brenda pulksteņiem arī tagad. Vēl absolūti aktuāla ir  futūrisma klātbūtne pulksteņu dizainā.

Publicēja: Jānis Ozoliņš | 04/09/2010

Kā sasiet kaklasaiti

Šis jautājums rodas katram vīrietim. Ar laiku vīriešu tērps ir zaudējis puķainību un vīriešu uzmanība pārslēdzās uz kaklasaiti – vienu no nedaudzām detaļām, ar kuras palīdzību var parādīt savu individualitāti. Radās vesela kaklasaišu sasiešanas zinātne, tika pat uzrakstītas apmācošās grāmatas. XIX gadsimta septiņdesmitajos gados ir parādījusies gatavās fabrikas kaklasaites, bet uz gadsimta beigām – kaklasaišu spailītes. Bet tomēr tas kaklasaites variants, kuru mēs redzam šodien radās tikai XX gadsimta beigās.

Kaklasaites sasiešana — visgrūtākais un visatbildīgākais vīriešu apģērbšanās etaps. Nekārtīgi sasietā kaklasaite demonstrē sliktu īpašnieka gaumi. Vai tas patiks darba partnerim vai mīļākai? Kā negrozi, bet tomēr satiek cilvēku pēc apģērba…

Parastam mezglam jābūt stingram un bez ielocēm. Bet mazas ieloces zem „vindzores” mezgla nemaz neliecina par to, ka kaklasaite ir sasieta nekārtīgi – drīzāk tas ir mazs atgādinājums par kaklautu, kurš tika sasiets ar ielocēm un pēc gadsimtiem pārveidojās mūsdienīgā taisnā kaklasaitē. Bet ja Jums nepatīk ieloces, tad tās var netaisīt un tas netiks uzskatīts par stila pārkāpumu.

Kaklasaites sasiešanas veidi:

Parasts mezgls

Šis mezgls parādījās Anglijā XIX gadsimta vidū, angliešu sauc to par Four-in-Hand. Four-in-Hand ir piemērots tiem, kas tikai mācās sasiet kaklasaiti.

Populārs mezgls

Visuniversālākais un populārākais mezgls – Half Windsor. Half Windsor piestāv tradicionālā platuma kaklasaitēm, platām un biezām kaklasaitēm, kā arī ienākošām modē šaurām kaklasaitēm. No sākuma šo mezglu ir jāsien stāvot spoguļa priekšā. Bet kad jau ietrenēsities Jūs varēsiet to daīt patstāvīgi un spogulis būs nepieciešams tikai labas formas piešķiršanai un ieloču izlīdzināšanai.

Konservatīvs mezgls

Eleganto Widsor ir viegli atpazīt pēc trīsstūra formas. Šo mezglu var pamanīt tikai uz diplomātu kaklasaitēm, kaut gan iespējams, ka pēc dažiem gadiem tā būs modīga tendence. Widsor sasien tāpat, kā Half Windsor pievienojot vēl vienu cilpu no apkakles labās malas puses. Izmantojot dažāda platuma kaklasaites vai mainot šaurās un platās kaklasaites malas izvietojumu var sasniegt nepieciešamo mezgla izmēru.

Aktuāls mezgls

Tā rietumu nosaukums ir Christensen. Pie šī mezgla ilgi pierada Latvijā. Pašlaik mezgls Christensen ir aktuāls kā nekad, jo ideāli piestāv modīgām augstam (4-4.5cm) kreklu apkaklēm. It īpaši šis mezgls piestāv „pūkainām” kašmira vai vilnas kaklasaitēm no ziemas kolekcijām. Tas tiek sākts kā Half Windsor, bet tiek pabeigts ar divkāršo cilpu priekšpusē.

Publicēja: mareksv | 06/02/2010

Kā sevi var izrotāt īsts vīrietis?

Variantu nav nemaz tik daudz: nu, kaklasaite, nu brilles…tas arī ir viss (tetovējumi, grredzens ar aci un zelta ķēdīte netiek ņemti vērā). Nākas atzīt, ka dekoratīvo līdzekļu arsenāls, kas ir stiprā dzimuma rīcībā, diezgan trūcīgs. Varbūt tieši šeit slēpjas iemesls nerimstošajai interesei, kuru vīrieši izjūt pret lietām, kas nav redzamas, taustāmas, atrodas zemapziņā. Es nerunāju par seksu pa telefonu. Es runāju par smaržām.

Tā nu tas ir noticis. Svinīgi plauktā novietots jauns aromāts: «vīrišķīgs, kairinošs, intelektuāls, noslēpumains, reibinošs, provocējošs, saviļņojošs, izsmalcināts un seksuāls» — tā teikts reklāmā. Varētu likties, ko vēl? Pirms izšķirošās satikšanās jūs izšķērdīgi laistāties gan šeit, gan šeit, un, protams, šeit. Un vēl — pavisam tikai nedaudz, katram gadījumam — un, lūk, tieši tur. Protams, mazdrusciņ, bet vajadzētu darboties, velns parāvis!

…Un pēkšņi — neveiksme. Atbildes vietā klusums: jūsu jaunais aromātiskais tēls nepiesaista pienācīgā kārtā nekādu uzmanību. Sliktākajā gadījumā draudzenes īgni norūc: «Fu-u-u-i… Pēc kā no tevis tā smako?!» Tātad pielaista kļūda.

1. Netraucējiet!

Jūs jau zināt, ka dzērienus maisīt nerekomendējas? Teicami. Tagad jāiemācās šis pats noteikums, tikai attiecībā uz parfimēriju. Ja jūs esat paduses samitrinājis ar dezodorantu, kuram ir jūras aromāts, paplikšķinājis sev vaigus ar skuju losjonu un higiēniskās procedūras noslēdzis ar odekolonu «Šiprs», tad no tā nekas labs neiznāks: smaržas sajaucas un pārvēršas nesaprotamā biezputrā. Šo problēmu var atrisināt divējādi: pirmkārt, var izmantot dezodorantu bez smaržas (100% fragrance free), tam pievienojot kādu aromātisku produktu — bet tikai vienu. Otrais variants — atdarīt maku vienlaicīgi diviem savas iemīļotās markas parfimērijas produktiem.

2. Parfimēru dižmanība

Parfimērija ir brīnišķīga lieta: atšķirībā no automobiļiem, sadzīves tehnikas un masāžas saloniem noteikums «jo dārgāk — jo labāk» šeit nedarbojas. Lieta tāda, ka dārgie, eksluzīvie aromāti ir kaut kas līdzīgs mākslas darbam; parfimēru-avangardistu brīva fantāzijas lidojuma rezultāts. Tāpēc tie smaržo, maigi sakot, savdabīgi: piemēram, pēc putekļiem, kas nosēdušies uz elektriskās spuldzītes, pēc benzīna vai šķidruma, ar kuru notīra iespiedmašīnu. Un tas viss — pēc svaigiem lauku dubļiem. Vai tad jums gribas, lai apkārtējie ļaudis nodomātu, ka esat nupat kā izrāpies no ceļmalas grāvja?.. Tāpēc labi pārdomājiet, vai šī smarža piestāv jūsu ārienei un priekšstatam par dzīvi, bet pēc tam šķirieties no naudas.

3. Made in Odessa, Malaya Arnautskaya Street

Dažreiz viltojumu pazīt nav grūti: uzmanīgi jāaplūko iesaiņojums, un, ja tas izskatās neakurāts vai nosaukumā ir kaut viena ortogrāfiska kļūda, tad no pirkuma labāk atteikties. Tomēr nebūtu slikti nēsāt līdzi pāris vārdnīcu vai vismaz iekalt galvā galveno parfimērijas terminu (eau de toilette, eau de cologne, after shave lotion, deodorant) un pilsētu (Paris, Milan, New York, Rome, Tokyo) pareizrakstību. Jūs jādara uzmanīgu arī «fantastiski zemā cena» jo parfimērija tomēr ir greznuma lieta. Paturiet prātā, ka mēdz būt arī visai kvalitatatīvas pazīstamo aromātu imitācijas. Bet smarža var būt pat ļoti līdzīga oriģinālam. Taču tā izgaisīs ar gaismas ātrumu. Nav izslēgta arī alerģiska reakcija. Slēdziens vienkāršs: aromātisko produkciju pērciet tikai veikalos, kuri iedveš uzticību. Labāk iegādāties vienu flakonu īsta tualetes ūdens nekā desmit pudelītes nezināmas izcelsmes šķidruma, kas atgādina odu atbaidīšanas līdzekli.

4. Mēs ar viņu tādi draugi, uz kurieni viņš — uz turieni arī es

Vīriešu draudzība ir svēta, šaubu nav. Tomēr uzticība tā principiem nebūt nenozīmē jūsu draugu visu ieradumu aklu kopēšanu. Ja odekolonu pērkat tikai tāpēc, ka tāds ir jūsu labākajam draugam, tad vakara mijkrēslī jūsu meitene var jūs sajaukt! Godīgi sakot, vai parfimēriju vajadzētu apspriest ar draugiem vispār. Tas nav īstais temats vīriešu sarunām. Ne tā sapratīs. Pie kā tad lai griežas pēc padoma? Vecāki, protams, arī maz ko palīdzēs: viņiem raksturīgs zināms konservatīvisms, tāpēc viņiem nav pat nekāda priekšstata par to, kādi aromāti pašlaik ir modē. Tomēr, ja jums ir māsa, tā ir liela veiksme: pilnīgi iespējams, ka viņa pārzina visas vēsmas parfimērijā un bez tam diezgan labi izprot jūsu raksturu un dzīvesveidu. Tomēr vislabāk pašam ķerties vērsim pie ragiem: dodieties uz parfimērijas veikalu, izvēlieties pašu skaistāko pārdevēju ar visgudrākajām acīm un droši palūdziet viņu sniegt konsultāciju. Galvenais, nekautrējieties un pamēģiniet dažādus aromātus (tikai ne uzreiz): pēc divām-trim vizītēm jūsu oža būs kļuvusi asāka, un jūs krietni vien labāk orientēsieties smaržās.

5. Sarežģīti, bet droši

Pat labā parfimērijas veikalā jūs sagaida riskantas situācijas.Pirmkārt, nekad nevajag iepazīties ar jaunu aromātu, to ostot «no kakliņa»: degunā iecirtīsies spirta tvaiki, un sajust aiz tiem smaržu jums neizdosies. Dažreiz negodīgi pārdevēji pircējiem degunā grūž vāciņu, bet arī tā ir muļķība. Palūdziet, lai jums pasniedz pāris «dzēšlapu» — tās ir īpašas papīra strēmelītes provēm. Ja izrādās, ka veikalā to nav, tātad šis veikals nemaz tik labs nav! Sliktākajā gadījumā jums ir visas tiesības par «dzēšlapām» izmantot savas vizītkartes. Otrkārt, necentieties aptvert neaptveramo: nav vērts tiekties viena apmeklējuma laikā apostīt visu, kas stāv vitrīnā. Diezgan drīz jūsu deguns, kas nav pieradis pie tik lielām slodzēm, vienkārši atteiksies smaržas uztvert. Treškārt, pirms pērkat odekolonu, kas jums iepaticies, katrā ziņā ar to pieskarieties plaukstas pamatnes ādai. Un nesteidzieties ar slēdzieniem: aromātam ir raksturīgi ar laiku mainīties. Tikai pēc pāris stundām jūs spēsiet novērtēt tā izturību un saprast, vai jūs vēlaties, lai jums būtu tieši šī smarža. Vēlaties? Tad pērciet! (Ja slinkums vēlreiz vilkties uz veikalu, varat pasūtīt iemīļoto aromātu pa internetu vai telefonu.)

6. «Kāds vēl tur unisekss?! Uz ko jūs dodat mājienu?!»

Visai muļķīgs aizspriedums ir tāds, ka aromāti «uniseks» ir paredzēti lezbietēm un homoseksuālistiem. Tamlīdzīgi paziņojumi rekomendēs jūs kā tumšu, nevīžīgu cilvēku, kas absolūti neorientējas modēs un parfimērijā. Bez tam, pakļāvies aizspriedumiem, jūs laupīsiet sev daudzus lieliskus aromātus, kuri jums visai piestāvētu: odekoloni «uniseks» kā nekad labāk iederas lietošanai vasarā slēgtās telpās un atšķiras ar īpašu vieglumu un svaigumu. Jūsu zināšanai: aromātu iedalījums vīriešu un sieviešu aromātos ir vienīgi nosacīta — vispār, ne vairāk kā nosacīta: sensenos laikos katrs cēlsirdīgs bruņinieks uzskatīja par goda lietu, ja viņam bija tā pati smarža kā viņa sirdsdāmai. Un tikai 19. gadsimta sākumā Napoleons Bonaparts no padotajiem vīriešiem pieprasīja «smaržot tikai pēc vienkāršām ziepēm», aizliedzot stiprajam dzimumam lietot visādus izsmalcinātus ziedu aromātus, kurus tik ļoti bija iemīļojuši agrākie franču valdnieki. Turpretī pašam Napoleonam, lai cik dīvaini nebūtu, bija labākā aromātu kolekcija Eiropā. Un sevišķu tieksmi viņš izjuta pret slaveno «Ķelnes ūdeni», no kura cēlies pats vārds «odekolons». Imperators izlietoja līdz diviem flakoniem dienā, turklāt ar odekolonu viņš aprasināja ne tikai pats sevi, bet arī pilināja to uz cukura, vannas ūdenī, uzskatīdams, ka smaržīgais škidrums stimulē smadzeņu darbību.

7. Parfimērijas ēdienkarte

Par neizpratnes un frustrācijas avotu var kļūt arī pārāk liela vienas markas preču izvēle: dezodorants, tualetes ūdens, odekolons, losjons pēc skūšanās… Ko izvēlēties? Pilnīgi neobligāti lietot visu, ko jums piedāvā uzbāzīgie ražotāji (pilnajā gammā var tikt ietvertas vēl ziepes, gēls dušai šampūns un pat… sveces telpu aromatizācijai!). Protams, jums jāizlemj pašiem, tikai paturiet prātā, ka tualetes ūdens satur 8-20% aromātisko komponentu, tā ka tas smaržo vēl intensīvāk nekā odekolons, kurā to ir tikai 2-8%. Toties odekolons neizsaiņotā veidā saglabājas ne ilgāk par pieciem gadiem, kamēr tualetes ūdens nesaglabājas ilgāk par četriem gadiem. Atvērtā veidā tie saglabājas vienādi: divus gadus, ne vairāk. Kas attiecas uz losjonu pēc skūšanās un dezodorantu, tad pirms to pirkšanas rūpīgi pārbaudiet, vai tie neizraisa alerģisku reakciju, nevelk nost ādu.

8. Ziepju opera

Vai jūs zināt, ka Ludviķa XIV svētlaimīgajos laikos nebija pieņemts mazgāties? Sabiedrības augstākās aprindas to darīja reizes divas gadā, un arī tad paslepus; bet zemākās — vēl retāk. Tāpēc odekoloni, aromatizētais pūderis un ožamie sāļi nebija grezumalietas, bet skarba nepieciešamība. Nav nekāds brīnums, ka parfimēriju pārdeva litriem — toreizējās skaistules un skaistuļi atklāti smirdēja. Taču nekāds aromāts neglāba no kukaiņiem, tāpēc bija izplatītas īpašas, ar dārgakmeņiem inkrustētas nūjiņas: ar tām neoficiālas sarunas laikā varēja graciozi un nepiespiesti pakasīt blusu sakosto muguru… Nobijāties? Nu, nu. Mūsu civilizācijas, kanalizācijas un ūdensvada gadsimtā apkārtējos šokēt ar veselīgiem vīrieša sviedriem ir vienkārši nepieklājīgi. Un pavisam smieklīgi būtu mēģināt viņu vēl «aplaimot» ar divkāršu «Trīskāršā» porciju: trenēta sievietes oža ļoti ātri pieķers jūs nevīžīgā dušas lietošanā. Smalkais deguntiņš īgni sarauksies. Un uz ilgu laiku: ej nu pierādi pēc tam, ka neesi kamielis, t.i., neesi netīrelis! No šejienes izriet vienkāršs noteikums: dezodorantu, odekolonu unpārēju parfimēriju vajag uzklāt tikai uz tīras ādas. Citiem vārdiem, nomazgājies, nolaukies — čik čik (tikai tādā secībā).

9. Katram amatam savs īpašs aromāts

Ārsts, frizieris, drēbnieks, dejotājs — kas apvieno šīs lieliskās, cildenās profesijas? Lūk, kas: ja esat izvēlējies vienu no tām, tad jums, pildot amata pienākumu, būs jāpienāk pie klientiem-pacientiem-partneriem vairāk tuvāk par metru, bet dažreiz viņiem jāpieskaras. Tas nozīmē, ka pret aromāta izvēli jums jāizturas ar pedantisku uzmanību. Diemžēl visas asās, garšvielu, smagās, piesātinātās-erotiskās smaržas jums ir tabu. Jūs varat sev atļauties tikai ļoti vieglas citrusu odekolonu minimālā daudzumā. Vēl stingrākas prasības tiek izvirzītas pavāriem un viesmīļiem: smaržai piemīt īpašība «pielipt» pie pārtikas produktiem, tāpēc kastroļu un paplāšu meistariem ar parfimēriju nodarboties vispār nevajadzētu. Bet tas tikai darbā! Brīvajā laikā jums ir likumīgas tiesības pēc pilnas programmas atliekt muguru.

10. Vietā!

Jautājums, kādā. Nu, par losjonu pēc skūšanās viss saprotams: ko skujam, to aprasinām. Problēmas nerodas arī ar dezodorantu. Bet kā ar odekolonu un tualetes ūdeni, kur tos? Nekādā gadījumā uz apģērba: uz tā var palikt nepatīkami traipi. Aromāts jāuzklāj tieši uz skaistā muskuļotā ķermeņa, lai tas varētu sarast ar jūsu ādas dabīgo smaržu. Nav nekā peļama, ja no sievietēm aizņemsimies vienu derīgu triku: smaržas vislabāk noturas, kur pulsē asinis, tāpēc tās jāuzklāj uz kakla, plaukstas pamata, elkoņu locīavām un… Neatminējāt vis. Tieši tur nekādā gadījumā nedrīkst: parfimērijas produkcija satur spirtu, kas kontaktā ar gļotādiņu izraisa dedznošas sāpes un citas nepatīkamas sajūtas. Toties īpaši svinīgu iemeslu dēļ varat aprasināt ceļu locītavas: ja kādam sagribēsies nolaizīt jums kājas, tad saņems papildbaudu.

11. Nepārsāliet!

Protams, smaržām piemīt īpašība ar laiku izgaist. Bet tas nepavisam nav iemesls, lai no rīta uzšļāktu uz sevis pusflakonu, «lai pietiktu visai dienai». Visdrīzāk līdz vakaram aromāts tik un tā neizvilks, taču garastāvoklis jūsu kolēģiem būs pilnīgi sabojāts jau pašā darba dienas sākumā. Sasprindziniet iztēli un iedomājieties, ka jūsu parfīms ir aizdegta cigarete: tie, kuri atrodas kopā ar jums vienā istabā, gribot negribot, izrādīsies «pasīvie smēķētāji». Jo parfīma daļiņas momentāni izplatās gaisā vairāku metru rādiusā (tieši to mēs arī novērtējam!). Tā ka apkārtesošie vienkārši bija spiesti sajust jūsu aromātu. Labāk, ja tas nebūs uzmācīgs. Tomēr, ja vakarā jums gaidāma svarīga tikšanās un baidāties, ka aromāts uz to brīdi būs jau iztvaikojis, tad gluži vienkārši paķertiet līdzi flakonu un vajadzības gadījumā tualetē ar to atsvaidzinieties. Starp citu, praktiski katru odeklonu var nopirkt mazā «proves» iesaiņojumā (10-30 ml), kuru viegli ievietot kabatā.

12. Savs laiks darbam, savs atpūtai

Pirms uzsākt odekolona izvēli, padomājiet, kā jūs to taisāties izlietot. Vai jūs ar to ieradīsieties darbā, kur sēdēsiet vaigu vaigā ar priekšnieku? Ģimenes svētkos, mielojoties ar sievasmātes bliņām? Dodoties zejot, lai labāk ķertos zivis? Varbūt ar piemērota aromāta palīdzību naktsklubā vēlaties iekarot streiptīza dejotāju? Riskēju pieņemt, ka būtībā jūs sapņojat par universālu smaržu, kura kā magnēts pievilktu visus sieviešu dzimuma iedzīvotājus kilometra rādiusā un vienlaicīgi palīdzētu virzīties uz augšu pa dienesta kāpnēm. Diemžēl diezin vai tas izdosies. Ir naivi pieņemt, ka viena un tā pati smarža veicinās panākumus jebkurā dzīves situācijā. Tāpat kā ar apģērbu: piekritīsiet, ka kaklasaite, ar kuru ejat uz teātri, būs pavisam nevietā sporta zālē un vēl jo vairāk gultā! Minimālajā programmā jāietver divi aromāti: viens stiprāks — darbam, otrs seksuālāks — personīgajai dzīvei. Pretējā gadījumā kaut ko nāksies ziedot, bet tā negribas!

13. Pats galvenais

Galu galā, nav likumu bez izņēmumiem. Ja jums deg, pilnīgi varat demonstrēt ekstremālu parfimērijas ekstravaganci un gluži vienkārši sagraut visus kanonus: piemēram, atnākt uz veikalu ar aizbāztu degunu, par traku naudu nopirkt pirmo odekolonu, kas pagadījies pa rokai un kuram ir kūpinātas vistas smarža, tā saturu saliet sev zābakos un ar tiem piepēdot mājas caurbrauktuvi, — nav nekā briesmīga, ar kuru tā negadās. Taču ir viena vienīga lieta, kuru nekad, ne par ko, nekādos apstākļos un ne par kādu naudu darīt nav ieteicams. Jo pārāk smagas var izrādīties sekas (līdz pat miesas bojājumiem). nekad nekritizējiet smaržas, kuras nupat kā nopirkusi viņa!

Cik uzvalki/smokingi ir jūsu īpašumā?

Publicēja: Jānis Ozoliņš | 20/01/2010

Sevis cienoša Švīta apavi

Īstam Švītam labi jāorientējas sievietēs, mašīnās un vīnos. Bet nenāks par ļaunu, ja zināsim arī dažus klasisko apavu veidus un situācijas, kurās tos izvēlēties.

OXFORD – šī veida apavu vēsture ir aizsākusies 18.gadsimtā. Tās ir kurpes ar slēgtu šņorējumu – sānu malas iešūtas zem priekšējās daļas. Tās rada viskonservatīvāko un oficiālāko iespaidu, tāpēc ir piemērotas augstākā ranga uzvalkiem:

  • gluda purngala oksford kurpes bez jebkādiem dekoratīviem elementiem ir piemērotas oficiāliem gadījumiem pie smalki svītrota uzvalka
  • taisna purngala oksford kurpes ar vienu taisnu, neizlocītu vīli pāri purngalam ir oficiālākas nekā ar spārnveida vīli
  • arī oksford kurpes ar spārnveida griezuma vīli ir oficiālas kurpes
  • ja purngals ir ar perforētiem rakstiem, modelis nav tik formāls, bet kurpes no krāsainas ādas vai zamša būs piemērotas neformālam apģērbam

DERBY – tās ir kurpes ar atvērtu šņorējumu – sānu malas uzšūtas virs priekšējās daļas. Šie apavi ir diezgan ikdienišķi un varētu būt vairumā katra vīrieša garderobē.

LOAFER – vīriešu kurpes – laiviņas (bez šņorēm). Dažādi etiķetes skaidrotāji pret šī stila kurpēm izturas pretrunīgi, vieni apgalvo, ka šīs kurpes vispār nebūtu ieteicamas pie formāla uzvalka, citi pieļauj atsevišķu modeļu atbilstību lietišķajai garderobei:

  • gluda purna nedekorētas loafer kurpes ir pietiekami oficiālas
  • tassel loafer ir klasiskas, bet nedaudz ikdienišķas, un labāk saskan ar vienkrāsainu tumši zilas krāsas uzvalku nevis smalki svītrotu
  • leģendārākais modelis ir penny, kas savu nosaukumu ieguvis, pateicoties britu studentiem, kuriem bija tradīcija, ejot uz eksāmenu, veiksmei likt kurpē peniju. Arī šis modelis ir pieņemams biznesam, kaut arī piedod ikdienišķu nokrāsu
  • gucci stila loafer kurpes ir piemērotākas neoficiālām un atpūtas situācijām, bet ne lietišķos biznesa darījumos
  • mokasīni ir loafer sportiskā versija

MONK STRAPS – tulkojumā „mūku lences”, kurpes ar lenci, kas piesprādzēta ar sprādzi, kā jau nosaukums norāda aizgūtas no mūkiem. Šīs kurpes ir piemērotas taisnām, pieguļošām, ne pārāk garām biksēm, kuru staras neķeras gar sprādzēm. Pie klasiskā uzvalka piemērotas kurpes ar nelielām sprādzēm.

Publicēja: Jānis Ozoliņš | 20/01/2010

Lietišķa vīrieša Dress Code

Tev ir plānota tikšanās ar nozīmīgiem klientiem. Ir paredzēta arī nozīmīga sanāksme, finanšu jautājumu apspriede vai kāda pasākuma vadīšana. Tev rodas jautājums, ko vilkt mugurā?

Mūsu dzīvē ārējo izskatu nosaka rakstīti un nerakstīti likumi un pieņēmumi. Ir diezgan problemātiski iekļauties biznesa vidē, ignorējot šīs prasības. Cilvēku, kurš ir pārāk vienaldzīgs pret savu ārieni, sabiedrība var vispār ignorēt. Psihologu pētījumi liecina, ka , 85 gadījumos no 100 savu attieksmi pret citiem veidojam tieši pēc apģērba. Katras profesijas pārstāvim ir savi priekšstati par apģērbu. Ja cilvēks strādā mājās vai savā birojā un nav iecerējis biznesa tikšanos, tad, protams, viņš var būt ģērbies brīvi vai neformāli lietišķā stilā (džemperī, kreklā ar atpogātām augšējām pogām, polo kreklā, sportiskā žaketē, mīksta auduma biksēs utt.) Bet tikko viņam jādodas pie biznesa cilvēkiem- stilam jāmainās.

Pirmais solis- apģērba izvēle.

Lietišķa vīrieša ikdienas apģērbs ir uzvalks. Tas var būt kombinēts (bikses var būt vienā krāsā, žakete- citā). Svarīgās sarunās un svinīgos pasākumos uzvalkam jābūt vienkrāsainam. Dienas laikā uzvalks var būt gaišā tonī ( zils- intelektuāla krāsa, pelēks- bet ne gaišāks par pelēko balodiJ), pēc plkst. 18:00- uzvalks var būt melns. Svinīgos gadījumos melnu uzvalku velk arī dienā. Smokingu valkā tikai pēc plkst. 18:00. Atkarībā no gadalaika uzvalks var būt gaišāks vai tumšāks. Vasarā var izvēlēties uzvalku bēšīgā tonī. Uzvalkam jābūt labi piegrieztam, no kvalitatīva auduma.

Bikšu garums- līdz apavu papēža pusei. Atceries, ka rokas nepieklājas turēt bikšu vai žaketes kabatās.

Uzvalka žaketei stāvot un staigājot ir jābūt uzvilktai un aizpogātai (vaļēju var atstāt žaketes apakšējo pogu). Apsēžoties, žaketi var atpogāt. Divrindu pogu žaketes vienmēr aizpogā. Žaketes ārējā krūšu kabatiņā var likt dekoratīvo kabatlakatiņu, bet ne pildspalvas, brilles, mobilo telefonu utt.

Pie uzvalka var vilkt vesti, bet ne adītu. Ja ir auksti, labāk izvēlēties biezāka auduma žaketi. Neformālākās situācijās zem žaketes var vilkt gluda adījuma vienkrāsainu džemperi ar augstu apkakli.

Krekls. Tradicionāli pie uzvalka valkā kreklu ar garām piedurknēm. Krekla piedurkņu manšetēm ir jābūt nedaudz garākām par uzvalka piedurknēm. Krekls melnā krāsā, kā arī caurspīdīgs lietišķā vidē nav piemērots. Balts krekls piestāv visu toņu uzvalkiem, tas rada svinīgu, bet arī izteikti formālu iespaidu. Kreklu parasti izvēlas vienkrāsainu( bēšu, gaiši zilu, pelēku), izņēmums – neuzkrītošas svītras. Pie melna uzvalka – tikai vienkrāsains krekls. Krekls ar pogām krādziņas stūros radīs neformālāku iespaidu.

Kaklasaite. Kaklasaitei jābūt modernai. Baltas un melnas kaklasaites lietišķajās attiecībās nav pieņemts valkāt. Slikta izvēle ir arī spilgti sarkans pamattonis. Kaklasaitē ieteicami vismaz divi toņi. Kaklasaites platums un garums ir saskaņā ar modes prasībām. Kaklasaiti aizsien tā, lai šaurā daļa nebūtu garāka par plato, garumam jābūt līdz jostas vietai. Pie tumša uzvalka kaklasaiti parasti izvēlas tumšāku par kreklu, bet gaišāku par žaketi.

Tauriņš. Balts tauriņš ir frakas aksesuārs, melns- smokinga. Ikdienai tie nav piemēroti.

Otrais solis- apavi un zeķes.

Apavi- tumšas ādas kurpes. Tām jābūt šņorējamām, bez uzkrītoša mustura, sprādzēm. Darba laikā nav piemēroti lakādas un zamša apavi. Apaviem ir jābūt nevainojami nospodrinātiem, kvalitatīviem. Ilgstoši atrodoties telpās, zābaki vai citi siltie apavi jāpārauj. Pie melna uzvalka kurpēm jābūt tikai melnā krāsā. Šī krāsa vīriešu apaviem būs vispiemērotākā arī pasākumos pēc plkst. 18:00.

Zeķēm jābūt vienā krāsā ar apaviem, kā arī pustoni tumšākām par uzvalku. Tām jābūt vienkrāsainām, gludām, bez zīmējumiem. Baltas zeķes velk tikai sporta pasākumos. Zeķu garumam ir jābūt tādam, lai nekādos apstākļos nebūtu redzama kaila kāja.

Trešais solis – kosmētika un mati.

Matiem vienmēr jābūt tīriem un sakārtotiem. Blaugznas nav pieļaujamas. Matiem jābūt kārtīgi aprieztiem, kaklam- skūtam. Ja vīrietim ir bārda, tai nevajadzētu būt pārāk garai. Tā ir jākopj un jāpiešķir forma tāpat kā frizūrai. Ūsu garums ir pieņemams līdz lūpu augšējai līnijai. Matu garumu nosaka mode un paša gaumes izjūta. Liela nozīme ir fiziskai sakoptībai- koptas rokas, nagi, zobi, sejas āda.

Smaržas un citu parfimēriju drīkst lietot tikai uz tīra ķermeņa un drēbēm. Izvēlētajām smaržām vai tualetes ūdenim ir jābūt kvalitatīviem un neuzkrītošiem. To smarža jāsajūt , tikai ienākot cilvēka intīmajā zonā- tuvāk par 60 cm. Smaržas ziņā jāpieskaņo vai vispār bez smaržas jāizvēlas dezodorants, ziepes, šampūns, ķermeņa krēmi.

Ceturtais solis- aksesuāri.

Pamatnoteikums- tiem jābūt kvalitatīviem. Arī pildspalvai, piezīmju grāmatiņai un lietussargam. Rokassprādzes un kakla ķēdes vīrietis lietišķās attiecībās nevalkā. Vīrieša apģērbu elegantāku padarīs aproču pogas un kaklasaites adata. Tiem ir jābūt kvalitatīviem un neuzkrītošiem. Vēlams- ko cēlmetāla. Kaklasaites adatu iestiprina starp ceturto un piekto krekla pogu. Bikšu josta ir vienādā krāsā ar apaviem.

Ļoti svarīgs aksesuārs ir pulkstenis. Tam jābūt un tas jāvalkā uz rokas. Pulkstenim ir jāatbilst valkātāja kopējam stilam. Tas nedrīkst būt lēts. Pulksteņa siksniņai ir jābūt no dabīgās ādas vai metāla.

Kopumā skatoties, tā kā apģērbs ir ziņa par darbības sfēru un ieņemamo amatu, jo svarīgāks un kompetentāks vēlēsies izskatīties, jo konservatīvāks apģērbs Tev būs jāizvēlas. Dažkārt apģērbu pielāgo arī klientu, klausītāju un skatītāju auditorijai. Ja uzņēmums tirgo luksusa preces (dārgi auto, pulksteņi, rotaslietas)- darbinieku apģērbam jābūt atbilstošam. Ekstravagantāks apģērbs piemērots modes dizaineru studijas māksliniekiem. Atšķirīgi arī ģērbsies sporta redakcijas žurnālists un politiskais komentētājs.

Neaizmirsti pastāvīgi rūpēties par savu ārējo izskatu, jo tā ir Tava vizītkarte.

Vienmēr atceries:

* nedrīkst valkāt saburzītu uzvalku, neizgludinātu kreklu, kaklasaiti;

* apģērba izvēli ietekmē: ieņemamais amats, darbības sfēra, konkrēti darba dienas uzdevumi, vecums, ārējie dotumi, stila noteikumi, etiķete, mode;

* apģērbs tiek izvēlēts atbilstoši gadalaikam ( šī atšķirība izpaužas krāsu un audumu izvēlē);

* no modes nekad neiziet klasiskais stils (tas vienmēr liecina par labu gaumi);

* visiem redzamas slavenas apģērbu firmas etiķetes vai dizainera vārdi neliecina par labu gaumi;

* lētas lietas atpazīstamas uzreiz;

* nav pieņemts pie tumša tērpa vilkt gaišus apavus;

* slavenu apģērbu viltojumus nenēsā.

(Oriģinālā raksta autors: Katrīna Lapiņa (prakse.lv), izsakām viņai  pateicību par raksta izveidi.)

Kategorijas